obligator
obligator · obligators
One who establishes an obligation under lawOne who establishes an obligation under law
Значение
значений: 1One who establishes an obligation under law
Происхождение
From obligate + -or.From obligate + -or.
Wiktionary, CC BY-SA 4.0 · source
Формы
мн. число: obligators| Ед. число | obligator |
|---|---|
| Мн. число | obligators |
правильный
Однокоренные
связанных слов: 1Связанныеobligor